DONĒT TAGAD

Kas ir priesteris?

"Priesteris kalpo cilvēkiem: viņš ir viņu pestīšanas, viņu laimes, viņu autentiskās atbrīvošanas kalps," Benedikts XVI.

Kas un kas ir priesteris?

"Baznīcā un Baznīcai priesteri ir sakramentāla Jēzus Kristus, Galvas un Gana, reprezentācija." Svētais Jānis Pāvils II.

Kad priesteris tiek veidots un saņem Svēto priesterības sakramentu, viņš ir gatavs aizdot savu miesu un garu, tas ir, visu savu būtību, Kungam, izmantojot viņu "īpaši tajos brīžos, kad viņš veic Kristus miesas un asiņu upuri, kad Dieva vārdā sakramentālajā grēksūdzē piedod grēkus.

Šo divu sakramentu pārvaldīšana ir tik svarīga priestera misijā, ka visam pārējam ir jāgriežas ap to." Svētā Hosemārija.
Kas attiecas uz priestera misiju, "tieši tāpēc, ka viņš pieder Kristum, priesteris radikāli kalpo cilvēkiem: viņš ir viņu pestīšanas, viņu laimes, viņu autentiskās atbrīvošanas kalps".
Benedikts XVI - GA 24/06/09

Priestera misija

"Šī priesterība ir kalpošana. Šī funkcija, ko Kungs uzticēja savas tautas ganiem, ir patiesa kalpošana" (CV II, LG, 24)." (CV II, LG, 24).

Tas ir iemesls priesteru cieņai, kas nav personiska, bet gan baznīcas cieņa. Ik reizi, kad viņi pārvērš maizi un vīnu mūsu Kunga miesā un asinīs, viņu veiktā noslēpuma cieņa ir ticības iemesls, kas piešķir jēgu visai kristietībai.

Šajos priesteros mēs apbrīnojam tikumus, kas piemīt ikvienam kristietim un godīgam cilvēkam: sapratni, taisnīgumu, darba dzīvi (šajā gadījumā priestera darbu), labdarību, izglītību, lēnprātību attiecībās ar citiem.
Kristīgie ticīgie sagaida, ka priesterības raksturs tiks skaidri uzsvērts: Lai priesteris lūdzas; lai viņš piešķir Sakramentus; lai viņš ir gatavs uzņemt visus, lai arī kādi tie būtu; lai viņš ar mīlestību un dievbijību piedalās Svētās Mises celebrēšanā; lai viņš sēž konfesijā, lai viņš mierina slimos un cietušos; lai viņam ir padoms un mīlestība pret trūkumcietējiem; lai viņš sniedz katehēzi; lai viņš sludina Dieva Vārdu, nevis kādu citu cilvēcisko zinātni, kas, pat ja viņš to perfekti zinātu, nebūtu tā zinātne, kas glābj un ved uz mūžīgo dzīvi.

"Dievs ir vienīgā bagātība, ko cilvēki galu galā vēlas atrast priesterī." Benedikts XVI, runa, 2009. gada 16. martā.
Kāda ir tās identitāte?
Svētā Hosemārija jautā: "Tas Kristus. Visi kristieši var būt un viņiem ir jābūt nevis alter Christus, bet ipse Christus: citi Kristus, pats Kristus! Bet priesterī tas tiek dots nekavējoties, sakramentālā veidā.

Svētā Hosemārija, priesteris mūžībai, 13-04-1973.
"Mūsu identitātes galējais avots ir Tēva mīlestība (...) Priestera dzīve un kalpošana ir turpinājums paša Kristus dzīvei un darbībai."

Sv.Jānis Pāvils II, 1990. gada 2. novembra vēstījums.

Kāpēc Kristus iedibināja priestera kalpošanu?

Priestera kalpošana pastāv nevis pati par sevi, bet gan "kristiešu kopienas veidošanai, lai tā spētu izstarot ticību un mīlestību pilsoniskajā sabiedrībā" (Sv. Alvaro del Portillo - Raksti par priesterību). (Sv. Alvaro del Portillo - Raksti par priesterību).

Tā kā viņa identitāte sakramentāli ir Kristus identitāte, priestera uzticība atbilst Kristus uzticībai. No tā izriet nepieciešamība pēc priestera svētuma ne tikai sakramentu objektīvai efektivitātei, bet arī pilnīgai kalpošanas nākotnei, ko viņš sniedz ticīgajiem ikvienā kalpošanā.

"Lai gan to atšķirība ir būtiska, nevis tikai pakāpes ziņā, tomēr [Kristības jeb kopīgā priesterība un kalpošanas priesterība] ir iesvētītas viena otrai".
"Kalpošanas priesterība ir dzimusi Augšāmcelšanās istabā kopā ar Euharistiju, kā mans godājamais Jānis Pāvils II ir bieži uzsvēris. Savā pēdējā Lielās ceturtdienas vēstulē (Nr. 1) viņš rakstīja: "Priesteriskai eksistencei kā īpašam nosaukumam ir jābūt Euharistiskajai formai". Tieši šī priestera dzīves "Euharistiskā forma" padara viņa celibāta stāvokli tik laimīgi piemērotu, jo tā pamato viņa apņemšanos piederēt Baznīcai ar laulāto mīlestību, pastāvīgi rosinot viņā pastorālo mīlestību kalpošanā visām dvēselēm" (2. n.).
Benedikts XVI - 2-04-2005.

Dalieties ar Dieva smaidu uz zemes.

Mēs piešķirsim jūsu ziedojumu konkrētam diecēzes priesterim, semināristam vai garīdzniekam, lai jūs varētu zināt viņa stāstu un lūgt par viņu pēc vārda un uzvārda.
DONĒT TAGAD